KAS ŠEIT IR?

Šī ir dažu manu drāmas tekstu lapa.
Ar vārdu “drāmas teksts” šeit tiek saprasts izspēlei domāts rakstu zīmju, kuram jāspēj kompensēt to rūgtumu, ko kāda persona izjutusi, neatgriezeniski zaudējot vismaz pusotru savas vienīgās dzīves stundu skatītāju zāles tumsā.
Ja kādu tekstu ieraugi manā CV, bet neatrod lapā, un tomēr vēlies to izlasīt, raksti.*
Vēl šeit ir īss ievads DRAMATIKĀ. Jeb racionālajā poētikā. Manā kaislībā.

KĀ ŠEIT NAV?

Šeit nav vēl tā, kas man galvā, bet, kas jau ir. Idejas. Nākotne.
Šeit nav nostalģiska atskata pagātnē – izspēlēts teksts ikreiz dzimst no jauna.
Šis nav atgādinājums neaptverami plašajai pasaulei – Es arī te esmu!... Jo es esmu arī bez šīs lapas.*

*) skat. KONTAKTI

I

Dramaturgs, scenārists, režisors

32 lugu un dramatizējumu, 14 pilnmetrāžas kinoscenāriju, 2 seriālu, 2 romānu, kā arī dramaturģijas amata rīku grāmatas DRAMATIKA jeb Racionālā poētika autors.

Laura Gundara Dramaturģijas darbnīcas, daudzu starptautisku kinoscenāriju un teātra dramaturģijas darbnīcu vadītājs tuvā un tālā Eiropā. Latvijas Dramaturģijas centra iniciators un vadītājs.

Mācījies jurisprudenci (Rīgā), režiju (St. Pēterburgā), kino dramaturģiju (Maskavā).  Visu līdz galam.

 

II

LUGAS

2015.

Mīļākais, Teātris TT
Lattia Valmieras teātris;
Avotu iela (2 daļas no 7), Teātris TT;

2014.

Vienādas asinis, Valmieras teātris

Balle būs,Valmieras teātris

2013.

Latviešu kāzas, Teātris TT

2012.

12. diena, (1/4 epizode) Dailes teātris  (nominēta nacionālajai dramaturģijas balvai "Pazudušais dēls")

2011.

Viņa debešķības Laimesciema podniekdarbnīca Liepājas teātris

Antiņš (godalgota Latvijas Nacionālā  teātra lugu konkursā)

2010.

Advents Silmačos Valmieras un Liepājas teātri (iekļauta 2012. gada Eiropas teātra konvencijas labāko lugu sarakstā, nominēta nacionālajai dramaturģijas balvai "Pazudušais dēls")

Trio, Teātris TT, Valmieras teātris

Bāze

Vārnu ielas republika, Dailes teātris (Gada labākā izrāde  bērniem un jauniešiem);

2009.

Latviešu laiks, Valmieras drāmas teātris

Karaliste Teātris TT

2006.

Ķipars Pipars, Teātris TT un  audioversija

Gatavs valkāšanai, Jaunais Rīgas teātris

2004.

Privātā  reportāža, Latvijas Radio (Gada labākais mākslinieciskais raidījums radio)

2003.

Pieskaries baltajam lācim!, Teātris TT

Tiritomba  2 jeb Kas notiek pēc laimīgām beigām?, Teātris TT;

2001.

Tiritomba jeb Zelta zivtiņa,Teātris TT

2000.

Okeānā kāds svilpj, Teātris TT,

1999.

Truša dziesma, Liepājas teātris "Mūris"

Livingstone, Valsts Leļļu teātris

Siers  un marmelāde, uzvarējusi  Dailes teātra lugu konkursā.

1996.

Divkauja pēc A.Čehova stāsta motīviem, Daugavpils teātris,

1994.

Vāgners neatgriezīsies,

Stāsts par kavalieri de  Grijē un Manonu Lesko pēc  Fransuā Prevo romāna, Daugavpils teātris

Ansītis un Grietiņa pēc brāļu Grimmu pasakas, Liepājas  teātris;

1993.

Matīss - kausu bajārs pēc A. Čaka poēmas, Jaunais Rīgas teātris,

1989.

Burvju aploks, iestudēts 1999. gadā Ventspils teātrī.

1986. - 1989.

 Trīs lugas Teātrim #8 , no kurām divas - Septītais,  Spēle četrrocīgi, iestudētas, arī  līdzrežisors.

 

 

III

REŽIJA

2016.

 V.  Šekspīra Hamlets , Piip ja Tuut Teater  (Tallina, Igaunija).

2015.

L.  Gundara Mīļākais, Teātris TT

2013.

R.  Miķelsona Minga rēgi , Teātris TT  (balva - sezonas labākais iestudējums jauniešiem);

L.  Gundara Latviešu kāzas, Teātris TT;

Dž.  Džepsona Rupucis, JR

2012.

M.  Perveņeckas Man patika dedzināt!,  Teātris TT un Dirty Deal Teatro.

2011.

L.  Gundara Laimesciema podniekdarbnīca,  Liepājas teātris

H. Gulbja Cīrulīši Dailes teātris (nominēta balvai - sezonas labākais  latviešu autora iestudējums)

L.  Gundara Trio, Teātra TT un Valmieras  teātra sadarbības iestudējums.

2010.

L.  Gundara Karalis, Teātris TT

2008.

R.  Blaumanis Indrāns, Teātris TT  (laikraksta Diena gada balva kultūrā,  nominēta balvai par sezonas labāko latviešu autora iestudējumu).

2006.

Gatavs valkāšanai,JRT

2005.

A.  Kauger Artis klusē Alise klusē,  Teātris TT, (balva par sezonas labāko latviešu autora iestudējumu)

L.  Gundara Privātā reportāža, Latvijas  Radio (gada labākais mākslinieciskais iestudējums radio)

2004.

L. Gundara Tiritomba 2 jeb Kas  notiek pēc laimīgām beigām?, Teātris TT

2003.

L. Gundara Pieskaries baltajam lācim!, Teātris TT

2002.

M. Perveņeckas Neaizmirstulīšu desas papīrs Teātrī TT.

2001.

G.  Priedes Jaunākā brāļa vasara JRT

L.  Gundara Livingstone Valsts Leļļu  teātrī

L.  Gundara Tiritomba Teātrī TT

Spēles  filma Negribu, negribu, negribu!...

1999.

J.  Rezā ART Liepājas teātrī Mūris (nominēta par gada labāko izrādi Latvijā)

Follow Me The best script at 1 EUROPEAN FILM FESTIVAL, Coleto, Italy, 2000,

The Lead  on Canvas

1997.

A. Čehova Divkauja Igaunijas teātrī ENDLA

1994.

Šekspīra Hamlets Liepājas teātrī (nominēta par  gada labāko izrādi Latvijā, balva par gada labāko režijas debiju),

1983. - 1986.

Trīs muzikālas programmas Latvijas TV: Uzvelciet baltus kreklus, M. Brauna Alberts. un V. Pūces Gadskārtu  dziesmas

IV

SCENĀRIJI

No 1992.

14 pilnmetrāžas kinoscenāriju autors

2003.

TV seriāla scenārijs Liepājas  blūzs (4 sērijas 45’)

1997.

TV seriāls Cukura nams 10 sērijas 40')

V

CITI

2017.

Dramatika jeb Racionālā poētika, Izdevums  angļu valodā

2015.

Dramatika jeb Racionālā poētika, 2. Izdevums (papildināts izdevums)   

2009.

Dramaturģijas  izziņas grāmata Dramatika jeb Racionālā  poētika (nominēta laikraksta Diena balvai par izcilu gada notikumu kultūrā)

2007.

Romāns bērniem Ķipars Pipars

1993.

Romāns Pēdas stikla kalnā (apbalvots  mēnešraksta Karogs romānu konkursā);

 

Lattia

Lattia

Viena ziemas diena Malienas krogā, 1834. gads. Latvieši, krievi, vāci, bet vēl ne Latvija. 11 vīriem tiek mācīts vilkt kopīgu meldiņu. Tas ir tikai sākums kādam slepenam plānam, kas ir liels, drosmīgs un viltīgs, kur pat šaušana nebūs tā trakākā lieta. Nacionāls detektīvs.

 

Antiņš

Antiņš

Izcilo padomju operdziedoni Jāni mīl pilnīgi visi, gandrīz pilnīgi visi. Bet vai Jānis mīl pats sevi, izdibināt nespēj neviens... Jāņa dzīves pēdējās nakts noredzējums. 1973. gads.
Luga par spēju piemēroties laikiem un varām.

 

Latviešu laiks

Latviešu laiks

Notiek 1919. gadā, Cēsīs. Vēl neeksistējošās, teiksmainās Latvijas valsts priekšnojautas Skolēnu rotas zēnu prātos. Vai ideāli dzīvi arī šodien?
Pieaugšanas stāsts.

 

Vāgners neatgriezīsies

Vāgners neatgriezīsies

Rīgas operas teātrī sāk strādāt jauns diriģents, ir 1839. Gads. Diriģenta vārds ir Rihards Vāgners. Viņš ir neiecietīgs maksimālists un parādos līdz ausīm. Un pagaidām viņš vēl nav sācis rakstīt operas.
Pagaidām tikai komplimentus, ne aplausus saņēmusi. Joprojām nebaidos pārlasīt.

 

Balle būs!

Balle būs!

14 dzīves no 1905. – 2014. gadam. Vēstures panno ar dziedāšanu, dejošanu un karošanu.

 

Advents Silmačos

Advents Silmačos

Kas notiek pēc tam, kad beidzas visiem tik labi zināmais stāsts? Dzīve turpinās. Stāsts par mums, bez paškomplimentārisma. Bet ar patiesu cieņu pret Blaumaņa tekstu.

 

Latviešu kāzas

Latviešu kāzas

Notiek Vidzemē, tagadnē. Nopietna pārpratumu  komēdija. Visai nopietna. Bet komēdija. Nopietnas tautas komēdija.

 

Bāze

Bāze

Ir tikai viens iemesls šiem trim pilnīgi dažādajiem cilvēkiem sanākt kopā – viņi ir brāļi, un arī tas nozīmē tikai vienu: visu dzīves laiku dēli ir bijuši spiesti rēķināties ar vienu, savu vecāku kodu. Tradicionāli ir divas iespējas – pilnībā visu noliegt, aizmirst, vai tikpat izmisīgi turēt to svētu. Vai ir trešā?
Krimināla komēdija.

 

Mīļākais

Mīļākais

1928. gada septembris, Aspazija un Rainis – abi dzejnieki ļoti mērķtiecīgi ir veidojuši savus tēlus, kuru veidoliem bija jāatbilst vispārpieņemtajiem priekšstatiem par ideālo cilvēku, tomēr šādos rāmjos reālajam cilvēkam dzīvot ir grūti, ja ne neiespējami.
Komiska traģēdija.

 

Vienādas asinis

Vienādas asinis

Marijas tēvs vēlas ieprecināt meitu bagātajam Sieriņu Mārtiņam. Viņa pati gan uzstāj, lai ļauj precēties ar glīto un saimniecisko Pēteri, tomēr viņas sirds alkst pēc neaprēķināmā kalēja Matīsa. Eksistences melodrāma ar spokiem. Rūdolfa Blaumaņa motīvi.

 

Viņa debešķības Laimesciema podniekdarbnīca.

Viņa debešķības Laimesciema podniekdarbnīca.

Reti apzināmies, ka itin kā banālo mīlas trīsstūru patiesā izvēle ir – kā dzīvot šai pasaulē, šai Laimesciemā? Darbība risinās īstā podnieku darbnīcā, kur līdzās bļodām un vāzēm tiek virpotas arī trīs cilvēku karstākās vēlmes. Jauneklīga atraitne, raupjš vīrs un zaļš jauneklis. Dzīves komēdija.
Pēc igauņu rakstnieka Pēta Vallaka stāsta motīviem.

 

Karaliste

Karaliste

Zobgalīgs stāsts par pavisam neiespējamu Latvijas karalisti un tās iedzīvotājiem. Mūzikls, jo latvieši dzied un dziedās vienmēr.*
Mārtiņa Brauna dziesmas, Egila Zirņa vārdi**
*) jebkura analoģija ar reāli eksistējošām personām ir neveikla sagadīšanās.
**) dziesmas šeit nav pievienotas.

 

Livingstouns

Livingstouns

Tu neesi latviešu dramaturgs, ja neesi rakstījis „par mājām”!... Centos, bet iznāca par cilvēkiem. Un cilvēciņiem. Nav bijusi domāta lellēm, bet ar lellēm iestudēta - ļoti piestāv.

 

Tiritomba jeb zelta zivtiņa

Tiritomba jeb zelta zivtiņa

Pārpratumu komēdija. Visvairāk spēlētā – 130 reizes vienā iestudējumā.

 

Tiritomba 2 jeb kas notiek pēc laimīgām beigām?

Tiritomba 2 jeb kas notiek pēc laimīgām beigām?

Spēlēta tikai nedaudz mazāk – 80 reizes. Arī smiekli caur asarām.

 

Privātā reportāža

Privātā reportāža

Vai revolūcija ir iespējama? Īsta un patiesa.
Dzimusi radio, balstīta uz Gustavo tekstiem, bet spēlējama arī citur.

 

Ķipars Pipars

Ķipars Pipars

Ķipars Pipars pilnīgi nejauši izlec no savas grāmatas Klāva istabā – tas ir ne tikai piedzīvojums, bet arī atjausma par tik ļoti lielo pasauli.
Maniem četriem bērniem. Dzirkstele, no kuras radies arī bērnu romāns.

 

Trio

Trio

Luga trim.  Kuri nekad nav domājuši par pašnāvību.

 

Truša dziesma

Truša dziesma

Pēc divdesmit gadiem sastopas trīs mūzikas grupas dalībnieki.
Mazs, sāpīgs un sirsnīgs stāsts par laiku.

 

Vārnu ielas republika.

Vārnu ielas republika.

Resgalīgie Vārnu ielas pusaudži sapņo par to, cik labi gan būs dzīvot pēc simts gadiem – 2011.-ajā, jo tad būs... Gandrīz pilnībā aizmirstā strādnieku Rīga ir izcils fons lielām cerībām un sapņiem, kas vienlīdz naivi un patiesi visos laikos un visu vecumu ļaudīm.
Jāņa Grīziņa stāstu motīvi.

 

Stāsts par kavalieri de Grijē un Manonu Lesko

Stāsts par kavalieri de Grijē un Manonu Lesko

Kaislību stāsts – kavalieris de Grijē ir gatavs upurēt itin visu Manonas Lesko dēļ. Arī viņu pašu.
Fransuā Prevo romāna motīvi.

 

Divkauja

Divkauja

Parasti lugās kāds cenšas aizbēgt uz kādu labāku un skaistāku vietu – šeit tas jau noticis. Bet vai tā bijusi izeja, vai vietas maiņa tiešām dara laimīgāku?
Pēc Antona Čehova stāsta.

 

Burvju aploks

Burvju aploks

Raupjākā luga latviešu dramaturģijā. Izaicinājums, ne pašmērķīga izgaršošana. Radusies, lai izrautos no padomju aprobežotības – tas gan apjausts tikai vēlāk. Absurds.

 

Pieskaries baltajam lācim!

Pieskaries baltajam lācim!

Visgrūtākā. Visvērtīgākā. Pašam autoram noteikti.

 

Grāmatas Dramatika jeb Racionālā poētika moto – Mēs stāstām stāstus tikai par cilvēkiem, jo stāstām cilvēkiem.
Mūsu dzīvju galvenā nodarbošanās ir līdzcilvēku izpēte – tikai tā mēs atrodam savu īpašo vietu šajā ļaužu visumā. Kas viņš/viņa ir?, Ko viņš/viņa domā, jūt, grib, kāpēc dara tieši tā?, Kāpēc mani mīl/nemīl? – grāmata “Dramatika jeb Racionālā poētika” atbild uz šiem jautājumiem tieši, vienkārši un arī asprātīgi. Kaut nosaukums liecina, ka tā ir dramaturģijas profesionālo rīku apkopojums, grāmatas autors Lauris Gundars ir atradis veidu, kā kļūt saprotamam ikvienam, kam interesē cilvēks. Tieši šī iemesla dēļ grāmatas pirmais izdevums jau kļuvis populārs gan profesionāļu, gan dzīves izziņas interesentu vidū, tā sarakstīta vieglā, saistošā valodā.
Balstoties uz ilggadīgu radošā darba pieredzi un pedagoģisko praksi, grāmatas autors Lauris Gundars piedāvā arī neparastu, vienkāršu un efektīvu raksturu izveides metodi, kas īpaši noderīga praktiķiem.

 

Varētu šķist pārsteidzoši, kāpēc gan psiholoģijas žurnālā iesakām grāmatu par to, kā rakstīt lugas. Patiesībā grāmata ir ne tikai par to, uz kādiem likumiem balstās laba dramaturģija, te ir arī daudz interesanta par cilvēku raksturiem, viņu rīcības motīviem un iekšējo loģiku. Galu galā arī katrs savu dzīvi mēs zināma mērā veidojam kā lugu! Jāpiebilst, ka par spīti nopietnajam saturam, grāmata ir dzīvi lasāma un pat atraktīvi dizianēta.

Mēnešraksts “Anna psiholoģija” 12.2016.

Laura siltums, ziņkārība un īsteni dziļā dramatisko formu izpratne ir nenovērtējama. Un visas šīs kvalitātes rodamas “Dramatikā”. Teksts ir viegli tverams un lasāms. Tas runā tieši, un tā sūtījums ir pragmatisks, sniedzot lasītājam rīkus, ko tas viegli spēj lietot savā radošajā darbā. Teksts uzrāda Laura dziļās zināšanas par drāmas vēsturi un teoriju, kā arī viņa plašo praktisko pieredzi. Grāmata ir īsta dāvana ikvienam , kas rada drāmas tekstus.

Anne Morgana, Jūdžina O’Nīla Teātra centra literārā padomniece, dramaturģe (ASV)

„Dramatika” ātri uzjundīja manī vienmēr dzīvojošo aizrautību! Nenojautu, ka, paņemta rokās, grāmata neļaus sevi nolikt malā gandrīz visu nakti. Tā ir pilna ar slepenām piedevām, kas raisa intelektuālu piedzīvojumu un emocionālu atklājumu mutuļus. Tie ilgi nenorimst, jo nu liek īstās un izdomātās drāmas ieraudzīt, izdzīvot, saprast – jau citā līmenī! 

Anda Rožukalne, RSU asociētā profesore, Komunikācijas studiju katedras vadītāja

Šī nav vienkārši darbnīca – tā ir vesela pasaule, kas iekvēlina jebkuru, kurš vēlas izprast cilvēku, un šai apskaidrības mirklī uzrakstītu drāmu. Teicama platforma lēcienam.

Aleksandrs Červinskis, krievu, amerikāņu dramaturgs, scenārists

Ir profesijas, kur talants ir noteicējs, taču ar dramaturģiju ir citādi: te ne mazāk svarīga amata zināšana... Gundars apcer dramaturģiju profesionāli, pamatīgi, interesanti un arī asprātīgi. Un pats galvenais – uz mūsdienīgas izpratnes pamatiem... Turklāt tā ir saistoša lasāmviela!

Oļģerts Kroders, režisors

„Dramatika” ir izcils veids, kā mācīties dramaturģiju un dzīvi, nepadoties arī tad, kad šķiet – nekas nesanāk. Tāds labais atgādinātājs. Turklāt tā tieši un bez liekām „cakām” palīdz saprast to, ko patērējam kā teātra un kino skatītāji. Būsim gudri!

Rasa Bugavičute-Pēce, dramaturģe

Tas ir kā „novilkt atjauninājumus”. Kā skelets, bezformīgā gaļas maisā iedurts. Protams, primāri viss tur rakstītais ir profesionālam treniņam, bet ne tikai – tas ir elementārdomāšanas pamatveids, cilvēka un pasaules izziņas instruments. Galoda, ko vienmēr glabāšu pa rokai.

Margarita Perveņecka, rakstniece, dramaturģe

Tevi kaut kas urda, nedod mieru, tracina? Gribas kaut ko visiem pateikt? Sāc dzirdēt sevī balsi vai balsis, un tās sāk vēl savā starpā strīdēties? Lieliski. Iespējams, ka tevī sēž kāda luga vai filmas scenārijs. Vajag to tikai izbūvēt ārā no sevis. Šī smalkā būvniecības darba padomus meklēt šeit – „Dramatikā”.

Jānis Balodis,  dramaturgs

Dramaturģijas un literāra teksta vispār radīšanas provokatīvs apraksts, kas pārsteidz gan ar tēloto „radošo moku” prozaismu, gan analizēto drāmisko situāciju bieži vien komisku psiholoģisko piezemētību.

Komentārs laikraksta Diena nominācijai Gada balva kultūrā

 

PRIEKŠVĀRDS 1
jeb Par šo tekstu

            Pat tad, ja kāda teksta autors labi zina, kāpēc un kas jāraksta, kā tas ir šajā gadījumā, viņš tomēr uztraucas, vai lasītājs aizrautīgi sekos viņa rakstītajam līdz pat beigu burtam. Lai tā notiktu, tiek rakstīti ievadvārdi, kuros būtu skaidri uzrādīts iemesls, kādēļ lasītājam tik ļoti aizrautīgi būtu šeit rakstītajam vispār jāsāk sekot – kāds ir rakstītā žanrs, kā to lasīt, uztvert? Cenšoties tādu mērauklu formulēt, šī teksta autoram iesākumā nāca prātā vien tas, kas šis teksts nav. Tas nav nedz ceļvedis, nedz rokasgrāmata, nedz palīglīdzeklis dramaturģijas interesentiem, ne testu, ne arī jautājumu un atbilžu krājums, ne instrukciju, formulu vai shēmu apkopojums, ne – vēl jo vairāk – pamācība, kā dramaturģijas laukā labi nopelnīt. Šeit ir gan pa druskai no visa iepriekš nosauktā, un tomēr teksts nav ievietojams kādā no šiem žanriem. Bet kā tad tas raksturojams, kas tad šis teksts ir? Kam un kāpēc to vērts lasīt?

Kam? Protams, šī teksta autors apzinās, ka lasītāja dzīves pieredzes un enciklopēdiskās informētības līmenis var būt un ir ļoti dažāds – no apņēmīga interesenta līdz godalgotam profesionālim jaunradē vai analīzē, kādēļ tīro zināšanu apkopojums nav šī teksta mērķis. Visai zīmīgas bija Dramatikas pirmās redakcijas lasītāju atsauksmes – autoru uzrunāja visdažādākie ļaudis: gan tie, kuri meklējuši profesionālas zināšanas, gan tie, kuri pirmo reizi bija sev atklājuši šo tik neparasto cilvēces izpausmes fenomenu – dramaturģiju un tās pārsteidzoši vienkāršās likumsakarības. Tādējādi tagad autors spēj formulēt jau skaidrāk – Dramatika ir līdzeklis, iespēja, rīks, kas gluži vai piespiedu kārtā sniedz lasītājam iespēju apdomāt pašam savu eksistenci. Bet šis fenomens uzrāda arī kādu profesionālu šķautni – ideāls dramaturģijas teksts ir tiešs pašas dzīves nospiedums. Tātad – kam domāta Dramatika? Ikvienam. Pat gadījumos, kad šai tekstā tiek aprakstītas konkrētas pamācības dramaturģijas tekstu veidošanai, to iekšējā loģika vien paspilgtinās dzīves izziņas procesa apjautu tajā lasītājā, kas nemērķē vērsties par dramaturgu profesionāli.

Kāpēc? Tekstiem, kuros aplūkotas dramaturģijas likumsakarības, ir kāda kopīga īpašība – tie rosās ap pašiem pamatiem. Kādam tas var šķist pārlieku vienkārši, pat primitīvi, tomēr lietas zinātājam šāda īpatnība ir pašsaprotama, pat veicināma. Dramaturģiskā materiāla specifika paredz ik reizi sākt visu no jauna – ikviens jauns stāsts paredz pats savu unikalitāti kaut vai viena paša iemesla dēļ: tajā ik reizi darbojas pavisam citi cilvēki jeb varoņi, bet tas nosaka arī neatkārtojamas konstrukcijas rašanos. Tomēr visām dramaturģijas celtnēm ir arī kas kopīgs – nešaubīgas likumsakarības, kuru objektīvā esamība nosaka, ka dramaturģijas zināšanu kopumam vienmēr jābūt aktivizētam, siltam. Analoģiski kā jebkura līmeņa sporta entuziastam – vienreiz iegūta fiziskā forma neko nenozīmē, ja tā regulāros treniņos netiek uzturēta līmenī. Trenažieru zālēs pie vieniem un tiem pašiem rīkiem mēs redzam gan veselīga dzīvesveida vingrotāju, gan rūdītu kultūristu, gan olimpisko čempionu, un viņu mērķis ir viens: – Es vēlos būt gatavs ik reizi, kad man tas būs nepieciešams. Šai gadījumā: – Es būšu gatavs jebkurā mirklī radīt/saprast dramaturģisku tekstu, kurš ik reizi būs pilnīgi kas jauns. Citiem vārdiem – es apjaušu, kādi ir rīki, lai censtos izprast pašu dzīvi. Un tā jau arī ik dienu ir pavisam cita, jauna.

Tādējādi šī teksta autors sava garadarbu varētu definēt, iespējams, ne īpaši labskanīgi, toties precīzi – treniņgrāmata jeb teksts, kurā kāds kaut ko jaunu izzinās, bet kāds cits atradīs pamatojumu kaut kam sen atjaustam. Ikviens patiess interesents vienmēr kaut ko gūs arī no labi zināmā atkārtošanas. Un arī tad, ja vēlēsies kādai no šī teksta nostādnēm nepiekrist, tas mudinās attīstīt paša dramaturga muskuļus. Jeb citiem vārdiem – dzīves izziņas spējas. Iespējams, tas skan pārlieku skaļi. Tomēr kautrību pie malas – tā nu tas ir! Ķeramies pie lietas!

Te gan būtu vēl piebilstams, ka šis ir papildināts Dramatikas izdevums. Kaut satura rādītājs nav būtiski mainījies, teksts viscaur ir precizēts, lai darītu to vēl skaidrāku un lasītājam draudzīgāku.

Tāpat, pirmās versijas lasītāju, savu klausītāju un domubiedru mudināts, autors pievienojis jaunu nodaļu „Darbnīca”. Tajā rodami rīki, kas lietojami tiem, kuri vēlas paši rakstīt, taču, piemeklējot arvien jaunus un jaunus lielākoties sadzīviskus attaisnojumus, šo apņemšanos sistemātiski atliek. Līdz šai nodaļai izzināsim, kas raksturīgs visiem dramaturģiskajiem tekstiem, bet „Darbnīcā” vērts ieskatīties tiem, kas ķersies pie konkrēta darba radīšanas. Pēc iepriekšminētās analoģijas „Darbnīcu” var pielīdzināt savdabīgam trenerim, kas jūsu trenažieru zālē jums neļaus sevi pārliecīgi žēlot.

 

Dramatikas fragments




 

Izmantojiet šo adresi, ja ir vēlēšanās veikt ko kopīgu. Arī tad ja vēl šaubāties.

Izmantojiet šo adresi visos pārējos gadījumos. Arī tad, ja kaut ko vajag.