Grāmatas Dramatika jeb Racionālā poētika moto – Mēs stāstām stāstus tikai par cilvēkiem, jo stāstām cilvēkiem.
Mūsu dzīvju galvenā nodarbošanās ir līdzcilvēku izpēte – tikai tā mēs atrodam savu īpašo vietu šajā ļaužu visumā. Kas viņš/viņa ir?, Ko viņš/viņa domā, jūt, grib, kāpēc dara tieši tā?, Kāpēc mani mīl/nemīl? – grāmata “Dramatika jeb Racionālā poētika” atbild uz šiem jautājumiem tieši, vienkārši un arī asprātīgi. Kaut nosaukums liecina, ka tā ir dramaturģijas profesionālo rīku apkopojums, grāmatas autors Lauris Gundars ir atradis veidu, kā kļūt saprotamam ikvienam, kam interesē cilvēks. Tieši šī iemesla dēļ grāmatas pirmais izdevums jau kļuvis populārs gan profesionāļu, gan dzīves izziņas interesentu vidū, tā sarakstīta vieglā, saistošā valodā.
Balstoties uz ilggadīgu radošā darba pieredzi un pedagoģisko praksi, grāmatas autors Lauris Gundars piedāvā arī neparastu, vienkāršu un efektīvu raksturu izveides metodi, kas īpaši noderīga praktiķiem.

Varētu šķist pārsteidzoši, kāpēc gan psiholoģijas žurnālā iesakām grāmatu par to, kā rakstīt lugas. Patiesībā grāmata ir ne tikai par to, uz kādiem likumiem balstās laba dramaturģija, te ir arī daudz interesanta par cilvēku raksturiem, viņu rīcības motīviem un iekšējo loģiku. Galu galā arī katrs savu dzīvi mēs zināma mērā veidojam kā lugu! Jāpiebilst, ka par spīti nopietnajam saturam, grāmata ir dzīvi lasāma un pat atraktīvi dizianēta.

Mēnešraksts “Anna psiholoģija” 12.2016.

Laura siltums, ziņkārība un īsteni dziļā dramatisko formu izpratne ir nenovērtējama. Un visas šīs kvalitātes rodamas “Dramatikā”. Teksts ir viegli tverams un lasāms. Tas runā tieši, un tā sūtījums ir pragmatisks, sniedzot lasītājam rīkus, ko tas viegli spēj lietot savā radošajā darbā. Teksts uzrāda Laura dziļās zināšanas par drāmas vēsturi un teoriju, kā arī viņa plašo praktisko pieredzi. Grāmata ir īsta dāvana ikvienam , kas rada drāmas tekstus.

Anne Morgana, Jūdžina O’Nīla Teātra centra literārā padomniece, dramaturģe (ASV)

„Dramatika” ātri uzjundīja manī vienmēr dzīvojošo aizrautību! Nenojautu, ka, paņemta rokās, grāmata neļaus sevi nolikt malā gandrīz visu nakti. Tā ir pilna ar slepenām piedevām, kas raisa intelektuālu piedzīvojumu un emocionālu atklājumu mutuļus. Tie ilgi nenorimst, jo nu liek īstās un izdomātās drāmas ieraudzīt, izdzīvot, saprast – jau citā līmenī! 

Anda Rožukalne, RSU asociētā profesore, Komunikācijas studiju katedras vadītāja

Šī nav vienkārši darbnīca – tā ir vesela pasaule, kas iekvēlina jebkuru, kurš vēlas izprast cilvēku, un šai apskaidrības mirklī uzrakstītu drāmu. Teicama platforma lēcienam.

Aleksandrs Červinskis, krievu, amerikāņu dramaturgs, scenārists

Ir profesijas, kur talants ir noteicējs, taču ar dramaturģiju ir citādi: te ne mazāk svarīga amata zināšana... Gundars apcer dramaturģiju profesionāli, pamatīgi, interesanti un arī asprātīgi. Un pats galvenais – uz mūsdienīgas izpratnes pamatiem... Turklāt tā ir saistoša lasāmviela!

Oļģerts Kroders, režisors

„Dramatika” ir izcils veids, kā mācīties dramaturģiju un dzīvi, nepadoties arī tad, kad šķiet – nekas nesanāk. Tāds labais atgādinātājs. Turklāt tā tieši un bez liekām „cakām” palīdz saprast to, ko patērējam kā teātra un kino skatītāji. Būsim gudri!

Rasa Bugavičute-Pēce, dramaturģe

Tas ir kā „novilkt atjauninājumus”. Kā skelets, bezformīgā gaļas maisā iedurts. Protams, primāri viss tur rakstītais ir profesionālam treniņam, bet ne tikai – tas ir elementārdomāšanas pamatveids, cilvēka un pasaules izziņas instruments. Galoda, ko vienmēr glabāšu pa rokai.

Margarita Perveņecka, rakstniece, dramaturģe

Tevi kaut kas urda, nedod mieru, tracina? Gribas kaut ko visiem pateikt? Sāc dzirdēt sevī balsi vai balsis, un tās sāk vēl savā starpā strīdēties? Lieliski. Iespējams, ka tevī sēž kāda luga vai filmas scenārijs. Vajag to tikai izbūvēt ārā no sevis. Šī smalkā būvniecības darba padomus meklēt šeit – „Dramatikā”.

Jānis Balodis,  dramaturgs

Dramaturģijas un literāra teksta vispār radīšanas provokatīvs apraksts, kas pārsteidz gan ar tēloto „radošo moku” prozaismu, gan analizēto drāmisko situāciju bieži vien komisku psiholoģisko piezemētību.

Komentārs laikraksta Diena nominācijai Gada balva kultūrā

PRIEKŠVĀRDS 1
jeb Par šo tekstu

            Pat tad, ja kāda teksta autors labi zina, kāpēc un kas jāraksta, kā tas ir šajā gadījumā, viņš tomēr uztraucas, vai lasītājs aizrautīgi sekos viņa rakstītajam līdz pat beigu burtam. Lai tā notiktu, tiek rakstīti ievadvārdi, kuros būtu skaidri uzrādīts iemesls, kādēļ lasītājam tik ļoti aizrautīgi būtu šeit rakstītajam vispār jāsāk sekot – kāds ir rakstītā žanrs, kā to lasīt, uztvert? Cenšoties tādu mērauklu formulēt, šī teksta autoram iesākumā nāca prātā vien tas, kas šis teksts nav. Tas nav nedz ceļvedis, nedz rokasgrāmata, nedz palīglīdzeklis dramaturģijas interesentiem, ne testu, ne arī jautājumu un atbilžu krājums, ne instrukciju, formulu vai shēmu apkopojums, ne – vēl jo vairāk – pamācība, kā dramaturģijas laukā labi nopelnīt. Šeit ir gan pa druskai no visa iepriekš nosauktā, un tomēr teksts nav ievietojams kādā no šiem žanriem. Bet kā tad tas raksturojams, kas tad šis teksts ir? Kam un kāpēc to vērts lasīt?

Kam? Protams, šī teksta autors apzinās, ka lasītāja dzīves pieredzes un enciklopēdiskās informētības līmenis var būt un ir ļoti dažāds – no apņēmīga interesenta līdz godalgotam profesionālim jaunradē vai analīzē, kādēļ tīro zināšanu apkopojums nav šī teksta mērķis. Visai zīmīgas bija Dramatikas pirmās redakcijas lasītāju atsauksmes – autoru uzrunāja visdažādākie ļaudis: gan tie, kuri meklējuši profesionālas zināšanas, gan tie, kuri pirmo reizi bija sev atklājuši šo tik neparasto cilvēces izpausmes fenomenu – dramaturģiju un tās pārsteidzoši vienkāršās likumsakarības. Tādējādi tagad autors spēj formulēt jau skaidrāk – Dramatika ir līdzeklis, iespēja, rīks, kas gluži vai piespiedu kārtā sniedz lasītājam iespēju apdomāt pašam savu eksistenci. Bet šis fenomens uzrāda arī kādu profesionālu šķautni – ideāls dramaturģijas teksts ir tiešs pašas dzīves nospiedums. Tātad – kam domāta Dramatika? Ikvienam. Pat gadījumos, kad šai tekstā tiek aprakstītas konkrētas pamācības dramaturģijas tekstu veidošanai, to iekšējā loģika vien paspilgtinās dzīves izziņas procesa apjautu tajā lasītājā, kas nemērķē vērsties par dramaturgu profesionāli.

Kāpēc? Tekstiem, kuros aplūkotas dramaturģijas likumsakarības, ir kāda kopīga īpašība – tie rosās ap pašiem pamatiem. Kādam tas var šķist pārlieku vienkārši, pat primitīvi, tomēr lietas zinātājam šāda īpatnība ir pašsaprotama, pat veicināma. Dramaturģiskā materiāla specifika paredz ik reizi sākt visu no jauna – ikviens jauns stāsts paredz pats savu unikalitāti kaut vai viena paša iemesla dēļ: tajā ik reizi darbojas pavisam citi cilvēki jeb varoņi, bet tas nosaka arī neatkārtojamas konstrukcijas rašanos. Tomēr visām dramaturģijas celtnēm ir arī kas kopīgs – nešaubīgas likumsakarības, kuru objektīvā esamība nosaka, ka dramaturģijas zināšanu kopumam vienmēr jābūt aktivizētam, siltam. Analoģiski kā jebkura līmeņa sporta entuziastam – vienreiz iegūta fiziskā forma neko nenozīmē, ja tā regulāros treniņos netiek uzturēta līmenī. Trenažieru zālēs pie vieniem un tiem pašiem rīkiem mēs redzam gan veselīga dzīvesveida vingrotāju, gan rūdītu kultūristu, gan olimpisko čempionu, un viņu mērķis ir viens: – Es vēlos būt gatavs ik reizi, kad man tas būs nepieciešams. Šai gadījumā: – Es būšu gatavs jebkurā mirklī radīt/saprast dramaturģisku tekstu, kurš ik reizi būs pilnīgi kas jauns. Citiem vārdiem – es apjaušu, kādi ir rīki, lai censtos izprast pašu dzīvi. Un tā jau arī ik dienu ir pavisam cita, jauna.

Tādējādi šī teksta autors sava garadarbu varētu definēt, iespējams, ne īpaši labskanīgi, toties precīzi – treniņgrāmata jeb teksts, kurā kāds kaut ko jaunu izzinās, bet kāds cits atradīs pamatojumu kaut kam sen atjaustam. Ikviens patiess interesents vienmēr kaut ko gūs arī no labi zināmā atkārtošanas. Un arī tad, ja vēlēsies kādai no šī teksta nostādnēm nepiekrist, tas mudinās attīstīt paša dramaturga muskuļus. Jeb citiem vārdiem – dzīves izziņas spējas. Iespējams, tas skan pārlieku skaļi. Tomēr kautrību pie malas – tā nu tas ir! Ķeramies pie lietas!

Te gan būtu vēl piebilstams, ka šis ir papildināts Dramatikas izdevums. Kaut satura rādītājs nav būtiski mainījies, teksts viscaur ir precizēts, lai darītu to vēl skaidrāku un lasītājam draudzīgāku.

Tāpat, pirmās versijas lasītāju, savu klausītāju un domubiedru mudināts, autors pievienojis jaunu nodaļu „Darbnīca”. Tajā rodami rīki, kas lietojami tiem, kuri vēlas paši rakstīt, taču, piemeklējot arvien jaunus un jaunus lielākoties sadzīviskus attaisnojumus, šo apņemšanos sistemātiski atliek. Līdz šai nodaļai izzināsim, kas raksturīgs visiem dramaturģiskajiem tekstiem, bet „Darbnīcā” vērts ieskatīties tiem, kas ķersies pie konkrēta darba radīšanas. Pēc iepriekšminētās analoģijas „Darbnīcu” var pielīdzināt savdabīgam trenerim, kas jūsu trenažieru zālē jums neļaus sevi pārliecīgi žēlot.

Dramatikas fragments